Mocarta “Rekviēms”

Volfganga Amadeja Mocarta Rekviēms ir viens no mūzikas literatūras noslēpumainākajiem un apbrīnotākajiem skaņdarbiem, kas cauri gadsimtiem aizkustinājis cilvēku sirdis un rosinājis uz klusinātām pārdomām par dzīvi, nāvi un mūžību. Ģēnija pēdējo darbu skaņdarbu apvijušas leģendas un diskusijas par tā tapšanu, un cik daudz no sarakstītā pieder pašam Mocartam. Tās atkāpjas brīdī, kad šī partitūra atdzīvojas skaņās un ir skaidrs, ka Mocarta ģēnijs šeit bijis klātesošs.

Tam līdzās likta viena no emocionāli jaudīgākajām lūgšanām latviešu vokāli instrumentālajā mūzikā – Artura Maskata ‘‘Lacrimosa’’, kas tika rakstīta, pieminot prāmja ‘‘Estonia’’ traģēdijā bojāgājušos 1994. gadā. Nepilnu desmit minūšu laikā skaņdarbā aptverts rekviēma ietilpīgums ar ciešanu jūru, nāves nenovēršamību un stiklainu samierināšanos, aizlūdzot reizē arī par mums visiem.